LAPPUSES

Lappuses pāršķirtas nelasītas.

Pārējais izplūst asarās.

Es bieži prātoju, vai Tu atceries

Skūpstu no mūsu vasaras.

Atmiņas putekļus nekrāj

Un jauna lappuse ikdienu citu klāj.

Bieži es vaicāju pati sev

-Kādēļ neļāvu Tev būt sev klāt?

Frāzes, panti un lappuses

Glabā manas atmiņas.

Ilgi nedomājot, es Tevi paslēpju

Starprindās un atstarpēs.

/O. Cvetkova/

Es Tevi uzzīmēšu

Es Tevi uzzīmēšu

Kā saule zīmē rītu.

Ar domu putekļiem,

Kas glabā mīlestību.

Es Tevi uzzīmēšu

Tik izjustu tik tīru.

Par spīti naktīm,

Tu kļūsi par manu rītu.

/O.Cvetkova/

NEPRĀTS

Viss, kas man pieder,

Ir viss, kas ir neīsts.

Atvēru neīstās durvis - 

Aiz tām palika Tavs "Paliec!"

Viss, kas bija,

Joprojām ir patiess.

Nesanāk aizbēgt - 

Joprojām atpakaļ pavērsts skatiens.

Tavs vārds manī,

Kā ietetovēts tiek sargāts.

Mūs vada prāts

Vai tomēr neprāts?

Lai kā arī bēgtu,

Es zinu, kas notiks.

Arī Tev jāzin,

Ka iznākums ne visiem patiks.

/O. Cvetkova/

BŪSIM

Mēs būsim viens otram -

Aiz mums paliks šo dienu domas.

Būs klusums dziļš,

Mēs vērosim smiltīs mūsu ēnas.

Mēs turēsim viens otru aiz rokas

Un iesim gar jūru, kad vētra nāks.

Būs ūdens bangojošs

Un Tava elpa manu ausi skars.

Tik dziļš klusums,

Un nekas vairs neliksies sarežģīts.

Tu būsi man, es būšu Tev

Un vētra liksies kas brīnišķīgs.

Mēs klausīsimies dabā -

Kā tā runā ar mums.

Viss pārējais paliks

Vien mūsu noslēpums.

Mēs būsim viens otram

Un nebūs šī brīža ēnu.

Celsimies rītos mēs agri

Un gulēt dosimies vakarā vēlu.

/O. Cvetkova/

Nelaimīgs

Neesot  šai vietai piederīgs,

Tu kļūsti nelaimīgs.

Tavs cilvēks, kļuvis svešinieks - 

Tu klusi čuksti "nelaimīgs".

Izmisīgi meklē atspulgā,

Šo vienu vārdu "Nelaimīgs".

Tas verās Tevī izbrīnīts - 

Tas esi Tu, kurš nelaimīgs.

Tiek skaļi izkliegts "Nelaimīgs",

Bet atbildē skan "Nebaidies".

Tu tomēr jūties nevainīgs,

Dēļ tā, ka esmu nelaimīgs.

/O. Cvetkova/