Tas ir tā kā ar plaukstām
debesis skart.
Pirkstgalos stiepties,
bet mākoņus neaizskart.
Tas ir tā kā pazust
pašam savos soļos.
Meklējot mājupceļu,
maldīties zvaigžņu lokos.
Tas ir tā kā censties
labākam kļūt.
Cilvēkam esot,
krist, celties un būt.
/O.Cvetkova/
