PALIKT

Kā būtu, ja es aizmigtu Tavā klēpī - 

Neteiktu neko, bet tikai izliktos, 

Ka nemaz nepazīstu Tevi.

Kā apmaldījies trakais

Runātu par Taviem sirdspukstiem,

Kaut manus Tu dzirdēji pirmais.

No jauna skatītos Tev acīs,

Izmisīgi jautājot, kā Tevi sauc,

Kaut zinātu, ko Tavas lūpas man sacīs.

Jautātu par zvaigznēm, visumu,

Par to, ko mīli Tu,

Un nesagaidot atbildi, klausītos klusumu..

..jo tik viegli es Tevi neatstāšu..

/O.Cvetkova/

PANĀKT

Sniegties, bet neaizsniegt

Un kādēļ man to vajag?

Tu bēdz, bet nespēj aizbēgt

Un neviens to nespēj saprast.

Tikai cerības lido apkārt,

Kuras neviens nav devis.

Tevi kā puzli mēģināt savākt

Un turēt pie sevis.

Sniegties, bet neaizsniegt - 

Tu aizej ar vien tālāk.

Vai kāds stāvot uz vietas

Ir spējis otru panākt?

/O.Cvetkova/

RUDENS

Atkal lapas krīt,

Kā pateikti vārdi vējā.

Ir vēl viens rudens klāt

Un lietus sitas manā sejā.

Jaunas atklāsmes,

Vecās nožēlas un ilgas.

Ir vēl viens rudens klāt,

Bet Tavas rokas joprojām liekas siltas.

/O.Cvetkova/

TURI MANI

Turi mani un neatlaid,

Kā darījis to esi gadiem.

Turi, visiem gadalaikiem pāri,

Līdz ar maniem sirdspukstiem un Taviem.

Turi mani un neatlaid - 

Pāri okeāniem un kalniem.

Nav nozīmes, kur abi esam,

Es Tavus sirdspukstus saukšu par saviem.

/O.Cvetkova/

2011

Bija toreiz man 16 gadi
Un prātā vēl jaunības spīts.
Es gribēju visu nakti
Līksmot līdz uzaust rīts.

Bet Tavas acis mani skāra,

Un zuda viss, kas bija pirms tam.

Arī ierastais vasaras rīts

Uzausa citāds gan Tev, gan man.

/O. Cvetkova/