TEĀTRIS

Ar mākoņiem svaidīties

Un mākonim būt.

Piederēt kādam

Un reizē brīvam kļūt.

Dvēseli redzēt

Un tajā klausīties.

Debesīm klusi

It visā atzīties.

Sirdij pašai ļaut

Savu pieredzi gūt.

Ko atstāt mūžīgi,

Bet ko vairs neatgūt.

Un pāri visam

Gardi nosmieties,

Par to, ka dzīve,

Ir viens liels teātris.

/O. Cvetkova/

Romantiķe

Es mūžīgā romantiķe

Ar cukurvates debesīm.

Nesoliet man varavīksnes ceļus,

Ja nespējat tos parādīt.

Es kārtējais garāmgājējs pusnaktī

Ar zvaigznēm kabatās.

Lūdzu, nelieciet man apstāties,

Nekas nav tā kā izskatās.

Es mūžīgā romantiķe,

Kas viņa izmētātās zvaigznes salasīs,

Jo viņa plaukstās ietilpst viss,

Pat manas cukurvates debesis.

/O.Cvetkova/

Nav nozīmes

Nav nozīmes tam,

Ko Tu teici.

Nav nozīmes tam, ko teiksi rīt.

Es Tevi atstāju

Šaipus rozā brillēm,

Lai gan joprojām dzirdu

Tavu piesmakušo balsi,

Kas saka man "Labrīt!"

Nav nozīmes tam,

Kurš bija vainīgs.

Nav nozīmes tam, vai kāds bij.

Es Tevi atstāju

Šaipus rozā brillēm,

Lai gan joprojām redzu,

Kā saules stari

Pār Tavu seju krīt.

Nav nozīmes

Skatīties atpakaļ

Un domāt, kā būtu, ja..?

Tu tagad esi

Šaipus manām rozā brillēm,

Lai gan joprojām liekas,

Ka tā pa īstam,

Mēs neuzliksim brilles vairs nekad.

/O. Cvetkova/

LĪDZĀS BŪT

Panāc man tuvāk,

Pavisam tuvāk vēl.

Es gribu, lai redzi,

Kā acis man kvēl.

Es gribu, lai jūti,

Kā sirds mana sit. 

Kad blakus man esi

Viss citādi rit.

Panāc man tuvāk,

Vēl tikai mazliet.

Tik daudz mums kopā 

Ir jāspēj vēl iet.

Jāspēj mums atrast,

Kas izmētāts ir.

Nedrīkst ļaut sīkumiem

Mūs abus šķirt.

Panāc man tuvāk,

Vēl solis un viss.

Tavās acīs es redzu

Savas debesis.

/O. Cvetkova/

Trauslums

Viņa gribēja būt trausla

Tā kā tauriņš, rokās ņemts,

Bet ikreiz kad piezemējās 

Trauslums nebija viņai lemts.

Vai tās nepareizās plaukstas?

Varbūt spēks, kas viņu tur?

Bet ikreiz, kad grib būt trausla,

Viņa nespēj tāda būt.

/O. Cvetkova/

MIRKLIS

Tu nezini, kas ar Tevi notiks rīt,

Tu vienkārši nezini un viss.

Var šķist, ka mirklis ir tik mūžīgs,

Bet tas ir tik neizsakāmi īss.

Vienā brīdī smiltis kļūst par laiku,

Kas caur pirkstiem lēni birst. 

Tu nevari teikt, ka mirklis ir mūžīgs,

Ja tas kādam acu priekšā irst.

Galvenais, lai katrs ir laimīgs,

Lai katram ir ar ko lepoties.

Tu vari uz zemes būt nospiedums viens,

Bet debesīs kā zvaigzne iedegties.

/O. Cvetkova/