LIESMAS

Es satikšu tevi tur,

kur mūsu vasara

uz tavām lūpām liesmas kur

un labprāt parādīšu tev, 

kā ar lūpu pieskārienu

liesmas dzesēt var.

/O. Cvetkova/

Klusēšanas zelts

Dīvains ieradums 

Ir teikt tev "nē"

Un mīļi iekļaut azotē.

Tevi ķircināt

Un teikt "jā, jā..",

Lai beigās pamātu "attā"!

Vien sirds sit

Dunā negudrā:

"Ja mīli, lieki nerunā".

/O. Cvetkova/

Dzīves mīlestība

Es vienmēr esmu zinājusi, 

ka nebūs viegli

Arī citi nav apgalvojuši, 

ka tā vajadzētu būt.

Dzīve ir dzīve, pat ja reizēm 

dēļ tās kļūst slikti,

Galvenais no tā visa 

ir mācību sev gūt. 

Tādēļ bezjēdzīgi 

ir aizvērt acis, kad kļūst bail,

Bezjēdzīgi vainot citus, 

ja pašam krūtīs sāp. 

Vajag stāties visam pretī 

tā, ka acis gail.

Dzīvi mīlēt visos laikos 

un nekad nepārstāt. 

/O. Cvetkova/

reibonis

Istaba kustās

Un es krītu 

Var šķist, ka vainīgs alkohols,

Bet to nemanīju.

Pieceļos kājās

Un atkal krītu

Viss ko es vēlos 

Ir būt mājas 

..un varbūt arī  

tavu apskāvienu.

/O. Cvetkova/

melomāns

Apkārt viss tik ļoti rozā-

Tavi glāsti, makoņvāls.

Tādēļ tieši šajā dienā,

Esmu nedaudz melomāns. 

Visos sīkumos un niekos

Ir tavs maigums saklausāms.

Tikai tevis dēļ es esmu 

It neviena neapturams.

/O. Cvetkova/

Ļauties

Tu liki man sajust lietas,

Redzēt debesu atspulgu peļķēs.

Tiekties iepazīt dažādas vietas,

Nemeklēt taisnību ļaužu mēlēs.

Tu ļāvi man apzināt domas,

Satvert sapņu mākoņus rokās.

Ar atmiņām veidot rindkopas,

Tās pārvēršot cilvēku jūtās.

/O. Cvetkova/