Par Tevi

Es šodien atcerēšos visu labo

Par to ir rakstīts ļoti maz.

Un pacelšu par tevi glāzi,

Lai dzīvē netrūkst it nekas.

Visas domas būs par tevi,

Par to, ka atkal mainās gads. 

Es pacelšu par tevi glāzi,

Lai vienmēr paliec tu tāds pats.

/O. Cvetkova/

Vēstule martam

Es atkal rakstu vēstuli martam

Īsti pat nezinot, ko viņam teikt.

Gads ir apvilcis riņķi mums katram

Nav jēgas vienam no otra ko slēpt.

Kur sākums mans, kur tavas beigas?

Grūti mūs atdalīt, vēl grūtāk ir šķirt.

Robežas starp mums saplūdušas,

Nu vienu no otra vairs neatšķirt.

Es atkal rakstu vēstuli martam

Pasvītrojot visu, kas nepateikts.

Vai tiešām ikreizi, apritot gadam,

Šis stāsts kļūs vēl vairāk nepabeigts?

/O. Cvetkova/

SPĒKAVOTS

Ir pieklusušas visas manas domas,

Prāta putni kaut kur padebešos dus.

Manī svešas runas neatbalsojas,

Varbūt tādēļ šobrīd esmu es tik kluss?

Sirdspukstos iegūlušās vēja brāzmas,

Vārdos jūtams citāds skanējums. 

Agrāk man nebija ne jausmas,

Ka klusums var būt spēkavots.

/O. Cvetkova/

DZĪVNIEKS

Neatcerēties.

Izmest, sasvītrot.

Ar melnu krāsu ķēpāt,

Līdz prāts var mieru gūt. 

Ar nagiem skrāpēt,

Zobiem kost un kliegt.

Nē es neesmu dzīvnieks, 

Bet reizēm prasās 

Ar viņiem kopā skriet.

/O. Cvetkova/