* * * * *

Pievilkties, savīties kamolā cieši
Turot kopā to, ko saucam par dzīvi.
Viegli, viegli uz vaigiem kad raso
Kāda cerības, debesīm mazumu prasot.

Ievīties, sakļauties dūrītē cieši
Tikai, lai krūtīs vienmēr būtu silti.
Pateikties, piedot un palaist prom
Kāda roku vai sirdi mums jāpierod.

/O. Cvetkova/

neaizmirstās

Es Tevi nesveikšu dzimšanas dienās,
Nekad nerakstīšu "daudz laimes, mīļais!"
Viss patiešām, patiešām mainās –
Tu pats mani neatpazītu vairs.

Ne tā, kā simtiem citās rindās slēptais,
Šie vārdi tieši Tevī dziļi vēršās.
Es biju cilvēks cerīgais un naivais,
Bet pateicoties Tev viss izmainījās.

​Es Tevi nesveikšu dzimšanas dienās,
Nekad nerakstīšu “daudz laimes, mīļais!”
Šo dienu atstāšu vien šajās rindās,
Jo, nekas līdz galam nekad neaizmirstās.

/O. Cvetkova/