starp vārdu un pieskārienu

Es varu nokratīt visu
Kas esmu bijusi,
Ko esmu rakstījusi
Un jā, pat arī jutusi.

Es varu nokratīt visu –

Šodienu un vakardienu.

Lai starp vārdu un pieskārienu

Visu radītu par jaunu.

/O. Cvetkova/

nevar noslēpt

No viņa nevar neko noslēpt
Un slēpt nemaz negribu.
Katra saruna spēj mani ārstēt,

Darot mani daudz brīvāku.

Kad dvēselē veras viņa acis

Es pretoties nemaz nespēju.

Visu, kas nospiež man krūtis

Viņš notraušs kā kārtiņu putekļu.

/O. Cvetkova/

sapņu akvārijs

Ieskrieties un lekt
Ar abām kājām sapņu akvārijā.

Pat ja tas nozīmē bēgt –

Man apnicis būt kaut kur pusceļā.

Pievērtiem plakstiem 

Un aizspiestām ausīm,

Maldoties, vienai

Izeju rast.

Es negribu būt izkaisīti,

Vējam dāvināti pelni.

Bet gan iedvesmas viļņi,

Kuri apņemot piekļauj sev klāt.

/O. Cvetkova/

* * * * *

Pazaudēties un atrasties,

Meklēt sevi ne paslēpties.

Uz priešu iet, kaut kļūdoties,

Bet atpakaļ neatskatīties.

Uz priekšu iet un mācīties

Sevi izprast, sev atzīties.

Ar sirdi pasaulē virzīties

Nozīmē nepazaudēties.

/O. Cvetkova/

*Gundegai

 

* * * * *

​Ir kaut kas īpašs
Tavā būtībā, Tevī visā
Un katrā zvaigznē,
Kuru Tavs skatiens dedz
Kopējā debesu gleznā.

Ir kaut kas īpašs
Katrā nepasacītā vārdā
Un saraustītā elpā,
Kura vilina sevi noķert
Paturot divvientulības telpā.

/O. Cvetkova/

saskaitīt

​Saskaitīt aitas,
Saskaitīt zvaigznes.
Ļaut lai nakts
Mani pie Tevis aiznes.

Vilināt miegu
Arvien vēl un vēl.
Just sevi dzīvu
Kā zvaigzni, kura kvēl.

Saskaitīt aitas,
Saskaitīt zvaigznes.
Mācīt sev ļauties
Un neklausīt bailes.

/O. Cvetkova/

* * * * *

iekniebt sev pārliecībā, ka neguļu –

es šobrīd dzīvoju dzīvi

par kādu agrāk tikai sapņoju.

/O. Cvetkova/

dzēsīšos

​

Es dzēsīšos ar teikumiem un zilbēm
No Tavas dzīves pavisam palēnām.
Un nevajag meklēt vai paļauties uz zīmēm –
Es apsolu, ka šoreiz viss būs citādāk.

Es sajaukšu atstarpes ar pieturzīmēm
Un tas būs veids kā izkliegt, ka man sāp.
Es dzēsīšos ar teikumiem un zilbēm
No Tavas dzīves pavisam palēnām.

/O. Cvetkova/

viens otram pretī

​

Tu man noliki pasauli pie kājām
Un tagad mēs viens otram pretī stāvam.
Viens otram pretī, bet noteikti ne līdzās –

Mēs katrs pa savam šo pasauli redzam.

Katrs pa savam arī tveram un jūtam,
Pasaulē veroties stāvot pretī viens otram.
Un tagad mēs nešaubīgi zinām,
Cik viegli ir acu priekšā kļūt nepamanītam.

/O. Cvetkova/

akvareļu pasaule

​

Es uzzīmēšu pasauli –
Pasauli bez strīdiem.
Bez izlikšanās,
Vien dzidriem laimes smiekliem.

Ar akvareļiem,
Krāsu triepieniem viegliem.
Es plūdīšu starp vakariem
Un pavisam agriem rītiem.

/O. Cvetkova/