* * * * *

Esmu izrakstījusi sevi tukšu,
Atstājot lietas, ko neietērpt vārdos.
Ir bezjēdzīgi lietot skropstu tušu,
Kurai tāpat notecēt nāktos.

Atkal no jauna papīru smērēt,
Lai kaut nedaudz, bet paliktu vieglāk.
Ir pagājuši gadi, bet es varu derēt,
Ka manis Tev pietrūkst vēl vairāk.

/O. Cvetkova/

* * * * *

​Ejot savu ceļu viena
Neaizmirsties ēnā ērtā,
Tiecoties pēc silta pleca,
Vēl vienā dienā drēgnā.

Sakļaujies ap saviem pleciem
Jauna vēja glāstā –
Viss kas nāk reiz atkal aiziet
Labāku laiku vārdā.

/O. Cvetkova/

pieneņu ziedos

​

Domās iezadzies vieglums –
Negribās slēpties vai bēgt.
Viss skaistums pieneņu ziedos,
Ko vēl reizi pieredzēt.

Un sirdī jūtams tāds siltums,
Ko tikai saulstari sniedz.
Ir viss šis tik ļoti zināms,
Kad pļavās pienenes zied.

/O. Cvetkova/

saudzīga

​Esmu saudzīga
Tajā, kā ap Tevi vijos.
Saudzīga vārdos
Un arī pieskārienos.

Esmu saudzīga
Tajā, kā uz Tevi skatos,
Kamēr ļauju Tev zaudēties
Vasarā un manos matos.

/O. Cvetkova/