Kārdinošās virsotnes

Mums pieder mūsu sapņi.

Mūsu domas pieder mums.

Tu esi manā prātā

Un tas ir mans noslēpums.

Man pieder viszilākās debesis

Un mākonis visbaltākais.

Man vienmēr būs atmiņas mūsu,

Kas manā sirdī ir pleķītis visgaišākais.

Lai paiet stundas, 

Mēneši vai gadi,

Bet mūsu laiks

Man paliks visskaistākais.

Man pieder naktis

Un tumsa, kurā veros,

Bet ik pa laikam man šķiet,

Ka Tavu smaidu es vairs neatceros.

Mums kopā pieder tik daudz.

Un tikai tagad es saprotu,

Ka bez Tevis

Es daļu no sevis zaudēju.

Varbūt par vēlu

Un varbūt liktenis neko nemainīs,

Bet Tu paliksi tā virsotne,

Kurā baidījos atrasties.

/O.C./

Būt mīlestībā ♥

 

 

Atvērt tās durvis,

Aiz kurām pilnība plaukst.

Ieraudzīt to smaidu,

Kura nekad nebūs par daudz.

 

Lilliju ziedus izsmaržot pavisam.

Gulēt tajās

Un nekad vairs neizjust

Dvēseles sāpes pa īstam.

 

Naktīs skaitīt zvaigznes,

Klusītēm, pa vienai.

Nosaukt tās  mīļcilvēku vārdos

Un nepiederēt dienai.

 

No rītiem atvērt acis

Un mīļi uzsmaidīt

Dvēselei, bez kuras

Saule sirdī neiespīd.

 

/O.C./