Atvērt tās durvis,
Aiz kurām pilnība plaukst.
Ieraudzīt to smaidu,
Kura nekad nebūs par daudz.
Lilliju ziedus izsmaržot pavisam.
Gulēt tajās
Un nekad vairs neizjust
Dvēseles sāpes pa īstam.
Naktīs skaitīt zvaigznes,
Klusītēm, pa vienai.
Nosaukt tās mīļcilvēku vārdos
Un nepiederēt dienai.
No rītiem atvērt acis
Un mīļi uzsmaidīt
Dvēselei, bez kuras
Saule sirdī neiespīd.
/O.C./
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru