pirmdiena, 2016. gada 30. maijs

Tuvumā



Dzīvojot klusumā,
Starp esību sapņos un nomodā.
Ir aizmirsts dārgs skatiens,
Bet spēcīgāk kā ierasts, prāts kliedz: "Paliec!"

Ziņas izgaist tālumā,
Starp to, kas bija un palika.
Un par vēlu tiek apjausts, ka tikai
Viena skatiena trūkst rītausmā.

Aizmigt blakus - tuvumā.
Nav nozīmes, sapņos vai nomodā.
Galvenais ir būt līdzās
Un pagātni izelpot divatā.

/O. C./

pirmdiena, 2016. gada 16. maijs

Pērtiķēns



Visu laiku piespiest sevi bēgt,
Bet sapņos no jauna piederēt Tev.
Negodīgi elpojot svešu gaisu,
Joprojām apzināties, ka pēc Tevis alkstu.

Smilšu pulkstenī sabirst mūsu sapņi,
Bet varbūt, tie bija tikai mani.
Tik ilgi viss nāca, bet tik ātri gaisa,
Nu lūk, kur tagad esam mēs abi!

Izplūduši silueti starp mākoņu vāliem -
Kā skatoties caur rasotu loga rūti.
Es turu pērtiķēnu piespiestu pie krūtīm
Un mēģinu paklausīt Taviem vārdiem.


/O.C./

otrdiena, 2016. gada 3. maijs

Viltotie zaķi


Ir nedaudz smieklīgi -
Mētāties ar vārdiem 
Un vēlāk izlikties, 
Ka viss ir noticis pa sapņiem.

Cerību sēt un iedomas pļaut.
Atkal vilties 
Un bezspēkā bļaut.

Viltotiem zaķiem 
Ik dienas acīs skatīties.
Censties saprast,
Kā acīs skatoties var mānīties.

Caur pagātni sevi meklēt,
Bet saredzēt nākotni,
Starp maldīgiem čukstiem,
Mēģināt rast atbildi.

Bet sevi ir jāatrod tagadnē,
Ne maldu jūrā jāmeklē.

Patiesību sacīt un realitāti pieņemt,
Uzsmaidīt citiem
Un negatīvo censties neuzņemt.

Vairs atpakaļceļu nemeklēt,
Bet skatīties tikai uz priekšu.
Radīt visu no jauna,
Smaidot un ar prieku.

Nepatiesības dzēst
Ar patiesības rīksti.
Turpmākās lappuses aizpildīt
Ar taisnīguma tinti.

/O. C./