Visu laiku piespiest sevi bēgt,
Bet sapņos no jauna piederēt Tev.
Negodīgi elpojot svešu gaisu,
Joprojām apzināties, ka pēc Tevis alkstu.
Smilšu pulkstenī sabirst mūsu sapņi,
Bet varbūt, tie bija tikai mani.
Tik ilgi viss nāca, bet tik ātri gaisa,
Nu lūk, kur tagad esam mēs abi!
Izplūduši silueti starp mākoņu vāliem -
Kā skatoties caur rasotu loga rūti.
Es turu pērtiķēnu piespiestu pie krūtīm
Un mēģinu paklausīt Taviem vārdiem.
/O.C./
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru