Dzīve

Starp mašīnu un ļaužu burzmām,

Tu meklē sevi ar rokām aukstām,

Bet aizķeries aiz vārdiem,

Kuriem nevajadzētu tevi aizskart.

Tu lidinies pa mākoņiem,

Bet reizēm attopies ar spārniem salauztiem,

Un saproti, ka izliecies - 

Tu esi dzīves izmocīts.

Pieredze salauž cerības un sapņus - 

Kamēr Tu ieelpo melus,

Mirklis vakardienas laimes,

Pārtop par vārdu: Bailes.

"Dzīve nav skola, tā neko nemāca,"

Līdz Tu pārstāj izlikties - 

Tik daudzi cenšas Tevi iedragāt,

Bet retais pasargāt.

/O. Cvetkova/

Pusnakts vēji

Kliedzieni, asaras, čuksti.

Kāpēc tu runā tik klusi?

Laiva aizslīd uz liedaga pusi.

Mana laime ar tevi kopā pazudusi.

Brīžos visa jūtos salijusi - 

Ar asarām kopā saplūdusi.

Aizverot acis, vēlos būt izgaisusi,

Līdzi vējiem aizgājusi.

Rīti mani sargā miglā ietinuši.

Visi cīruļi dzied, lai kļūstu pieaugusi.

Skatos tālumā bailēs sastingusi,

Negribu palikt viena - no tā esmu atradusi.

/O.Cvetkova/

Es gribu

Es gribu iemīlēties

Un mīlēt Tevi no jauna.

Es gribu sēdēt pie jūras

Un just, kā vējš ādu glauda.

Starp visām zvaigznēm

Atrast mūsu kopīgo,

Mēģināt to aizskart

Un smieties uz nebēdu.

Es gribu smaidīt

Un izlikties, ka nedzirdu,

Kā realitāte man kliedz,

Lai sapņot pārstāju.

Gulēt pie jūras

Un vērot saulrietu,

Līdz pusnaktī abi

Ļautu viļņiem apņemt augumu.

Es gribu iemīlēties

Un mīlēt Tevi no jauna.

Es gribu kopā ar Tevi

Pazust izaicinājumu laukā.

Turēties pie Tavas rokas,

Jo drošāk tā ir.
Nelaist vienam otru vaļā,

Kamēr dzirkstele mūsos mīt.

/O. Cvetkova/