Starp mašīnu un ļaužu burzmām,
Tu meklē sevi ar rokām aukstām,
Bet aizķeries aiz vārdiem,
Kuriem nevajadzētu tevi aizskart.
Tu lidinies pa mākoņiem,
Bet reizēm attopies ar spārniem salauztiem,
Un saproti, ka izliecies -
Tu esi dzīves izmocīts.
Pieredze salauž cerības un sapņus -
Kamēr Tu ieelpo melus,
Mirklis vakardienas laimes,
Pārtop par vārdu: Bailes.
"Dzīve nav skola, tā neko nemāca,"
Līdz Tu pārstāj izlikties -
Tik daudzi cenšas Tevi iedragāt,
Bet retais pasargāt.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru