Ir dienas, kad Tu iedzer
Un Tev kļūst vieglāk.
Ir dienas, kad Tu aizmirsti bēdas slāpēt
Un realitāte Tevi sāk biedēt.
Miglains skatiens,
Un pavīd vēl apziņa -
Arī Tevi naktīs moka
Cilvēciskā sirdsapziņa.
Draugu man nav,
Bet man ir paziņas.
Dzīve ir vienmuļa,
Ja mācies tikai atziņas.
Mirklis ir patiess,
Tad seko atmiņas.
Mani kāds vēro -
Vai tas ir Tavs skatiens?
Es zaudēju cerības,
Iegūstot pieredzi.
Es aproku pagātni,
Līdz ar rindām par Tevi.
Viss ir tik miglains -
Pie tā vainojams viņš,
Citu mīļotais un nīstais -
Rūgtais sarkanvīns.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru