ATRASTIES

Atkal pazaudēties

Un no jauna atrasties.

Par ziediem sapņot,

Un nemanot tajos pārvērsties.

Laimi nemeklēt,

Bet neviļus atrast.

Vējos klausīties

Un sev negaidot, tos saprast.

No jauna pazaudēties

Un atkal atrasties.

Brīnumiem ticot,

Kā zvaigznei pamosties.

/O.Cvetkova/

VIŅŠ TEICA

Dzīvē gadās visādi

Viņš apstājās un teica.

Ir jāprot smaidīt arī tad,

Kad eņģels nav uz pleca.

Jāprot melno gaišu radīt,

Pat ja gaisma tumša kļūst.

Zvaigznē vienīgajā vērties,

Arī tad, ja citu trūkst.

Viss ir pārejošs,

Roku satvēris, viņš teica.

Tu vēl kritīsi un celsies,

Pat ja nerūs mīlestība veca.

/O.Cvetkova/

ES MINU

Es nezinu,

Es tikai minu.

Kas notiktu,

Ja mani samainītu?

Par likteni

Es šoreiz nedomāju,

Bet par cilvēkiem,

Ko mīlu.

Es nezinu,

Es tikai minu.

Tu mani uzrunātu,

Ja nepazītu?

/O. Cvetkova/

NOĶERT PAVASARI

Noķert aiz spārna pavasari

Un piebērt Tev pilnas plaukstas.

Piebērt Tev plaukstas ar ziedlapām,

Ar cerībām, kas saulstaros austas.

Atskaņot čukstu pilienu melodiju,

Kuri pavasaros atkūst.

Un kā lietus lāses gar logiem tekot,

Savu, ziemas saldēto, sāpi liek izjust.

Noķert aiz spārna pavasari

Un tajā iebrist līdz kaklam.

Iebrist un noskalot saldēto sāpi,

Lai kā fēnikss atdzimtu atkal.

/O. Cvetkova/