Noķert aiz spārna pavasari
Un piebērt Tev pilnas plaukstas.
Piebērt Tev plaukstas ar ziedlapām,
Ar cerībām, kas saulstaros austas.
Atskaņot čukstu pilienu melodiju,
Kuri pavasaros atkūst.
Un kā lietus lāses gar logiem tekot,
Savu, ziemas saldēto, sāpi liek izjust.
Noķert aiz spārna pavasari
Un tajā iebrist līdz kaklam.
Iebrist un noskalot saldēto sāpi,
Lai kā fēnikss atdzimtu atkal.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru