LĪGATNĒ

Atkal sapņoju par laiku

Pirms trijiem gadiem Līgatnē.

Tad ievas neziedēja vairs,

Bet patīkami smaržoja jasmīns maigs.

Tavus pirkstus sakļāvis

Vējš viegli matus skāra.

Toreiz nesapratu es,

Ka laiks nevienam nejautā, bet maina.

/O. Cvetkova/

SKAISTUMS

Turu plaukstās zvaigznes es

Un metu debesīs.

Ir šonakt ļoti skaista nakts,

To gribu izpētīt.

Lūkojoties debesīs,

Es nemanīju meļus.

Bet ticot viņu nostāstiem,

Krītot, saskrāpēju ceļus.

Maldoties ceļos un neceļos,

Es lūkoju pēc gaismas.

Kāpēc nemanīju to, 

Ka skaistums plaukstās laistās?

/O. Cvetkova/

ŠODIEN

Šodien es domāšu šitā ne tā,

Ne tā kā vakar, ne tā kā rīt.

Šodien es gribu no jauna būt,

Palīdzēt celties, nevis vērot, kā krīt.

Šodien Tu būsi man savādāk,

Ne tā kā vakar, ne tā kā būsi rīt.

Šodien es gribu, lai palīdzi man

Kopīgi kāpnes virs mākoņiem vīt.

Šodien mēs varam vairāk,

Ne tā kā vakar, ne tā kā rīt.

Šodien mēs varam citiem ļaut,

Uz mākoņiem doties, kur laime mīt.

/O. Cvetkova/