Turu plaukstās zvaigznes es
Un metu debesīs.
Ir šonakt ļoti skaista nakts,
To gribu izpētīt.
Lūkojoties debesīs,
Es nemanīju meļus.
Bet ticot viņu nostāstiem,
Krītot, saskrāpēju ceļus.
Maldoties ceļos un neceļos,
Es lūkoju pēc gaismas.
Kāpēc nemanīju to,
Ka skaistums plaukstās laistās?
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru