Bez hipnozes

Tā pietrūkst tas -

Tavs absurdais it nekas.

Un kopīgās atmiņas,

Ak nē, man tikai izlikās.

Tu tikai piedod man,

Bet es tev pēc tam.

Jo šis apburtais loks

Nav derīgs it nekam.

Ja es spēju krist,

Tad spēšu piecelties.

Tu mani aizmirsti,

Nav jēgas atgriezties.

Ja ir ko jautāt tev - 

Es spēšu atbildēt,

Bet varbūt šī ir tā reize,

Kad labāk paklusēt.

/O. Cvetkova/

Kafijas rīti

Sākt visu no jauna -
Vairāk saprast, smaidīt, just.
No jauna mēģināt aizmirst
Par to, kas nepiedots.

Tā šī dzīve paiet,
No gada uz gadu, no jauna.
Citiem dāvinot prieku,
Kamēr bēdas guļ pelnutraukā.

Mīļie, kūpošās kafijas rīti,
Tikai kādēļ? - Nav ne jausmas!
Lai gan joprojām siltumu gaida
Tavas sastrādātās cilvēka plaukstas.

/O. Cvetkova/

*AR*

Ar pirkstu galiem pieskarties.
Tik viegli, lai tikai tu spētu just,
Jo tā mēs pratām piederēt
Un viens dēļ otra zust. 

Ar drebošu ķermeni elpot.
Tik klusi, lai tikai tu varētu saklausīt,
Jo tikai pret esību divatā
Mēs varējām pasauli iemainīt.

Ar trauslu sirdi mīlēt.
Tik kvēli, lai citi nespēj skart,
Jo kā mēs pratām sargāt,
Tā citi prata zagt. 

/O. Cvetkova/

*KĀDS*

Kāds, kuru atlaist
Un kāds pēc kura ilgoties.
Kāds, kuru vārdā saukt,
Kad no murgiem pamosties.

Kāds, kuru aizmirst
Un kāds, kuram līdzās būt.
Kāds, kuram pazvanīt,
Kad viss jūk un brūk. 

Kāds, kuram pamāt atvadas
Un kāds, kuru skaut.
Kāds, kura ķermeni
Klāt pie sava kļaut.

Kāds, kuru ienīst
Un kāds, kuram piedošanu lūgt.
Kāds, bez kura
Vienkārši negribas būt.

/O. Cvetkova/

Labākais draugs

Tu neesi ne zars, ne koks,
Nedz arī lidojoša lidmašīna.
Tu esi mans labākais draugs
Un tā ir tava labākā īpašība.

Ar tevi caur vētrām un negaisiem
Ietu kaut katru dienu.
Tu esi mans labākais draugs
Un es tevi ļoti mīlu. 

/O. Cvetkova/

BEZ IEMESLIEM

 

Tu esi mans nepabeigtais teikums
Un garumzīme virs "ī".
Tu esi, tas kurš atnāks,
Kad lūgšu, lai palīdzi. 

Tu esi mans iesāktais stāsts,
Bez punktiem un komatiem.
Tu esi mans "šodien" un "rīt",
Bez jebkādiem iemesliem.

/O. Cvetkova/

MARTS

Ir nostaļģija, kad ir marts
Un klusi spēlē kontrobass.
Kaut kur dēļ tevis mainās gads,
Bet visiem sācies jauns pavasars.

Ir nostaļģija, kad ir marts
Un tavu balsi dzird vien Marss.
Bet manā krūze mīt tas pats
Tavs apburošais it nekas. 

/O. Cvetkova/