Es piedodu
Laikam, kurš skrēja
Un arī mums,
Kuri tam līdzi tikt nevarēja.
Nepabeigtajiem teikumiem
Un visām tām sarunām.
Dvēseles zilumiem,
Kurus neizdevās iztirzāt.
Es saku paldies,
Ka viss ir bijis tā.
Viņš kaut kur tur, es šeit —
Viens otra aizvējā.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru