Un jāmāk vētrām cauri skriet, ja tās virsū nāk.
Starp visiem acīs degošajiem rietiem
Kaut kas priekš sevis jāspēj nosargāt.
Tik maigi, ka ir bail to nosaukt vārdā,
Vien sirds, pie sevis čukstot, mieru rod.
Starp visu to, kas skaļi teikts un izkliegts
Būs kāds, ko vētrām nekad neiegūt.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru