Bet krūtīs pilnīgs bardaks.
Mēs sitamies pret klintīm
Līdz ko pāriet nakts.
Tikmēr blakus strauti,
Kuri tālāk var mūs aiznest,
Bet mēs tiecamies uz klintīm,
Kuras nespējam vairs panest.
Kamēr apkārt viss ir kārtīgs
Neviens nenojauš, cik grūti.
Mēs piederēsim klintīm,
Līdz mūs izglābs plūdi.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru