Kā saldējums pār vafeļglāzes konusu,
Mans prāts viņa balsī mieru rod –
Klausīties, klausīties un nenogurt.
Turēties, turēties, lai nenokrītu –
Pati ik pa laikam sev vēl atgādinu.
Es zinu, ka nekad no viņa nenoguršu,
Bet pagaidām es ļaujos un viegli kūstu.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru