strupceļš

tu viss esi siltumā ieskauts un tīts
un ļoti iespējams tādēļ jūties tik brīvs –

līdz galam nepieradināts un neiepazīts,
paliec ar daļu manis ikreiz, kad uzaust rīts.

laiku nevar attīt un tam nevar skriet līdzi,
pieradums viegli bultu mugurā triec.
es gribu būt brīva, tu gribi būt brīvs,
bet strupceļš ir tas, kur tiekties mums liec.

/O.Cvetkova/