Tikpat neapzināts Tu.
Kādēļ es neapturēju sevi –
Bieži to apdomāju.
Kautri novērsti skati,
Lai neko nejustu.
Bet es mīlu būt pati
Un bēgt nemēdzu.
Nevajag tikai ķeksīti,
Lai arī ko Tu darītu.
Ja sirds ir tā ar ko jūti,
Es jau Tevi saprotu.
Pilnīgi neapzināti ceļi,
Tikpat neapzināti mēs.
Mirkļa sajūtu ieskauti
Dzīvojam kopīgās sarakstēs.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru