Es nešaubos:
Mēs vēl satiksimies.
Viss, kas bijis
Nav palicis nekur.
Par to vēsta
Īsie skatieni tik kautri,
Ka pieskaroties miesai
Vēders kņud.
Mēs noteikti vēl satiksimies,
Jo arī tagad nekas nav kļuvis svešs.
Mums piederēja naktis: skaitot neizskaitāmas.
Un arī tagad, naktīm esam mēs.
Un dzīvojot šīs dienas
Gribas cerēt,
Ka palikušas
Nav tikai atmiņas.
Lai arī saka,
Ka laiks spēj mainīt visu,
Bet, vai tas spēj mainīt to,
Ko jūt mums sirds?
/O.C./
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru