"Man Tevis vajag!"
To saka man sniegs,
Kad kājas tajā gurkst.
Un trūdošas lapas
Man caur rudeņiem to čukst.
"Man Tevis vajag!"
Caur viļņu šalkām
Dzirdu Tavus smieklus skanam.
Un saulstaros veroties,
Es atkal sajūtu sevi Tev blakām.
"Man Tevis vajag!"
Tik pazīstami liekas tas,
Kā matus vējš atglauž no sejas.
Un vakaros, aizverot acis,
Tavi vaibsti sapņos spēlē ēnu dejas.
"Man Tevis vajag!"
Ir izmisīga vēlme remdēt slāpes.
Un cik vien iespējams
Nākas smelt atmiņas ar Tevi,
Lai veldzētu dvēseles sāpes.
/O. C./
Man Tevis vajag...
AtbildētDzēst