Viskijs

Nedaudz viskija -

Nedaudz laimes.

Man pazūd apziņa

Un pazūd bailes.

Drosme saujās,

Sirdi vada jūtas.

Viss, ko šobrīd vēlos

Ir aizmigt tavās rokās.

Kailas kājas,

Kailas vīzijas un sapņi.

Es turpinu mīlēt tevi

Un mazdrusciņ vēl pavasari.

Nedaudz viskija -

Nedaudz laimes.

Gribas sasildīt sirdi

Un aizmirst vārdu bailes.

/O. Cvetkova/
17.09.2016.

Jūtu vētras

Tu esi te,

Un Tevis nav.

- Ir par daudz lieks pasacīts, 

Bet nekas nav zaudēts.

Ir slikts ar labu atdarīts,

Un prātā pavīd zvērests.

Man visa mūža nepietiktu,

Lai Tavu sirsnību atdarītu.

Es maldītos un purvus bristu,

Bet sirds man sisties neaprimtu.

Es prieku gūtu nedalīti,

Saucot Tevi par savām mājām.

Manas jūtas guļ nevarīgi -

Samīdītas pie Tavām kājām.

Lai arī lūdzos bezgalīgi,

Mēs tomēr esam atdalīti.

Jūtu vētrās iekļuvuši - 

Saplēsti un izkaisīti.

Brīvi, viegli, pārdabiski - 

Sirdspuksti nerimstoši.

Tavas balss apskurbuši, 

Tauriņi kļuvuši apmulsuši.

/O. Cvetkova/

M.M.M. 2

Skatieni sastopas,

Ķermenis gavilē un prieku jūt.

Mirklis ir patiess,

Cik patiess spēj būt.

Pieglaužos augumam

Un pamats zem kājām zūd,

Cik labi ir atkal

Tavos apskāvienos būt.

Tik mīļš Tavs skatiens

Un pieskāriens kautrs.

Cik skumji ir mīlēt,

Kad nav vairs mums ļauts.

Vārdiem nav vietas,

Balss ar katru vārdu lūzt.

Stāsti man visādus niekus,

Jo klusums neveikls kļūst.

Skumjš skatiens

Un kaklā guļ kamols -

Man gribas kliegt,

Cik ļoti Tevis pietrūkst.

Mākslīgais prieks,

Bet skatiens atspoguļo sāpes.

Es atmiņā glabāšu

Pēdējo skūpstu uz pieres.

Tu esi man līdzās, 

Bet visā atzīties man ir kauns -

Cik skumji ir mīlēt,

Kad nav vairs mums ļauts.

/O.Cvetkova/

05.09.2016.

Sarkanvīns

Ir dienas, kad Tu iedzer

Un Tev kļūst vieglāk.

Ir dienas, kad Tu aizmirsti bēdas slāpēt

Un realitāte Tevi sāk biedēt.

Miglains skatiens,

Un pavīd vēl apziņa -

Arī Tevi naktīs moka

Cilvēciskā sirdsapziņa.

Draugu man nav,

Bet man ir paziņas.

Dzīve ir vienmuļa,

Ja mācies tikai atziņas.

Mirklis ir patiess,

Tad seko atmiņas.

Mani kāds vēro - 

Vai tas ir Tavs skatiens?

Es zaudēju cerības,

Iegūstot pieredzi.

Es aproku pagātni,

Līdz ar rindām par Tevi.

Viss ir tik miglains -

Pie tā vainojams viņš,

Citu mīļotais un nīstais -

Rūgtais sarkanvīns.

/O. Cvetkova/