Visas dienas kā viena -
Atmiņas un domas mani tirda.
Iepriekšējā vīna glāze bija lieka,
Nākas domāt par to, kas starp mums nenotika.
Pārbaudīt ziņas,
Lai ieraudzītu tavu vārdu.
Dūrēs sažņaugtās cerības
Mani joprojām sauc par Tavu.
Mūsu slepenās sarakstes
Un iesaukas pa jokam iedotās.
Es iemīlējos bedrītēs,
Kuras man joprojām mīļotas.
Ar bērna acīm es Tevi iepazinu,
Gadiem ejot, piekļāvu un atkal atraidīju.
Ķircināju un sajaucu Tev galvu,
Par vēlu sapratu, ka gribu Tevi saukt par savu.
Nekas nav mainījies,
Tikai Tu vairs neesi viens.
Un joprojām, vientuļš un lieks,
Starp visām nezālēm, plaukst cerību zieds.
/O.Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru