Pārāk ātri dzīve skrien
Un pārāk bieži mēs krītam.
Ar aizvērtām acīm vērojam
Un sākam, ka iepazīstam.
Mani mati neplīvo,
Mani mati bizē.
Es bieži saku-nekļūdos,
Lai gan vajadzētu klusēt.
Bet tik ļoti gribās elpot
Un kliegt, ka mīlu dzīvi.
Matiem vējā plīvojot
Un vienkārši - par spīti.
Mani mati neplīvo,
Mani mati bizē.
Es šonakt atkal pamodos
Un lūpas garšoja pēc bezē.
/O.Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru