Var jau mūžīgi kādu turēt
Savā salauztā dvēselē,
Domājot, kādēļ tā iekārtota
Un kam pakļauta šī pasaule.
Tverot gaisu
Un domas izbārstot mirkļiem,
Ik reizi mēģinot izbēgt
No dzīves labirintiem.
Bet labirinti jau nebeigsies
Vien ar domu spēku.
Mums ir kaut kas jāapgūst,
Kamēr mērojam šo ceļu.
/O.Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru