Tu esi sākums manam ceļam
Un nemiers, kas iekšā man sēž.
Tu esi bezmiegs melnās naktīs
Un čuksti, kas saldus sapņus vēl.
Tu esi skūpsts uz manas pieres
Un prieks, kas acīs mirdz.
Tu esi kā malks svaiga gaisa,
Kad vaigi asarās mirkst.
Tu esi mans ikrīta labrīt,
Kad vēl miegains ir prāts.
Tu esi no rīta līdz rītam
Un nav vajadzīgs vēl kāds.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru