***

Velti tērēts laiks

Un kaudze emociju.

Ne reizi neesmu mācējis

Saklausīt zemapziņu.

Katra atstarpe uz zilbe

Tika krāta dvēselē.

Kādēļ neļāvu uzreiz 

Tām tecēt renstelē?

Velti tērēts laiks

Un kaudze emociju.

Tikmēr es lieku cerības

Uz mūsu sirdsapziņu.

/O.Cvetkova/

ZEMES DVAŠA

Es pieploku zemei ar visu miesu,

Klausos, kā mokās tā sten un pūš.

Es labprāt dotu tai tīru gaisu,

Bet vējš no plaukstām to aizpūš.

Es paveros debesīs plašās,

Lūkoju, kā mākoņus trenkā vējš.

Es pieploku zemei un tās dvašai,

Lūdzot, lai pietiek tai spēks.

/O. Cvetkova/

Rozā objektīvs

Var nesolīt mīlēt mūžību,

Kad sarunām netrūkst iemeslu.

Pietikt var ar cilvēku vienu

Un miljoniem jūtu, skaļi neizkliegtu.

Jaunībā šķiet nekā netrūkst,

Var justies bagāts, ja neesi viens.

Un divreiz nedomājot muguru uzgriezt,

Vieglprātīgi skaitot, uz viens, divi, trīs. 

Var neapsolīt mīlēt mūžību,

Kad attiecībām neredzi robežu. 

Rītdienai uzgriezt muguru,

Visu vērojot caur rozā objektīvu. 

/O. Cvetkova/

MĪLAS STĀSTS

Šis var likties tīrais neprāts,

Bet tu atkal sapņos nāc.

Un jau kļūst nedaudz dīvains,

Mūsu senais mīlas stāsts. 

Vecās mājas bēniņos 

Lasu senas vēstules.

Vien tava balss atbalsojas,

Kaut kur no tālienes. 

Saules gaismas izkliedēti

Visi dūmakainie stūri.

Līdz atkal, neizbēgami

Tu satver manu dūri. 

Šis var likties tīrais neprāts,

Bet Tu atkal sapņos nāc. 

Tikai žēl, ka mīlas stāsts

Ir manis pašas izdomāts.

/O. Cvetkova/

Muļķības

Tik interesanti vērties pasaulē,

Kur apkārt tik daudz mīlestības. 

Viss iekšēji dīdās, bet tu klusē,

Jo nepietiek pārliecības. 

Vārds pret vārdu monologā pulsē

Un tad uzvar pārestības.

Viss ko Tu pasaki būdams kaislē

Ir  neapzinātas muļķības. 

/O. Cvetkova/

Cilvēkbūšana

Pazīt cilvēku 

Nozīmē izzināt viņu visu.

Kā runā, kā kustās,

Kad melo un kad saka patiesību. 

Piederēt cilvēkam 

Nozīmē uzticēt sevi visu. 

Kā domas un sapņus,

Tā savu nelaimīgo mīlestību.

/O. Cvetkova/ 

PIESARDZĪBA

Tev ir vēlme, nedaudz bail

Un tu kaunies.

Tikmēr iekšā viss gail,

Jo tā gribas ļauties. 

Tev gribas ar skaidru skatu

Pasaulē droši vērties.

Neļauj vien vezums baiļu,

Jo, ja nu Tu tomēr kļūdies?

Tev ir vēlme, nedaudz bail 

Un tu kaunies.

Apslāpē visu, kas gail,

Pat ja gribas ļauties. 

/O. Cvetkova/

Iedvesmas cilvēks

                                                Interesants iedvesmas mirklis

                                        Ir mani skāris 

                                        Tādēļ es šobrīd rakstu par tevi

                                        Un rozēm bez ūdens un vāzes. 

                                        Tādēļ es šobrīd atkal

                                        Ļauju domām tev sekot.

                                        Pierodi, nolemtais cilvēk -

                                        Bez tevis man nesanāk dzejot. 

/O. Cvetkova/

*GADU SLIEKSNIS*

Atkal gadu slieksnī

Lappuses tiek šķirtas.

Pa diagonāli pārlasīts

Steidzīgi tiek gads.

Smeldz krūtīs gaiši

Atmiņas kā zvaigznes 

Un sejā uzplaukst

Nostaļģisks smaids.

Nākamais, lai rakstās

Viegli un bez kļūdām.

Lai līdzās atstāj tos,

Kuri bijuši līdz šim. 

Kad atkal gadu slieksnī 

Lappuses tiks šķirtas,

Pa diagonāli saskatīts

Tiek laimes pieskāriens. 

/O. Cvetkova/