Bet tu atkal sapņos nāc.
Un jau kļūst nedaudz dīvains,
Mūsu senais mīlas stāsts.
Vecās mājas bēniņos
Lasu senas vēstules.
Vien tava balss atbalsojas,
Kaut kur no tālienes.
Saules gaismas izkliedēti
Visi dūmakainie stūri.
Līdz atkal, neizbēgami
Tu satver manu dūri.
Šis var likties tīrais neprāts,
Bet Tu atkal sapņos nāc.
Tikai žēl, ka mīlas stāsts
Ir manis pašas izdomāts.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru