Var nesolīt mīlēt mūžību,
Kad sarunām netrūkst iemeslu.
Pietikt var ar cilvēku vienu
Un miljoniem jūtu, skaļi neizkliegtu.
Jaunībā šķiet nekā netrūkst,
Var justies bagāts, ja neesi viens.
Un divreiz nedomājot muguru uzgriezt,
Vieglprātīgi skaitot, uz viens, divi, trīs.
Var neapsolīt mīlēt mūžību,
Kad attiecībām neredzi robežu.
Rītdienai uzgriezt muguru,
Visu vērojot caur rozā objektīvu.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru