Pienaglotas bailes pie visām sienām,
Dienām ritot, pa vienai jārauj nost.
Spēcīgi mēs kļūstam elpojot pa vienam,
Lai arī reizēm prasās otru līdzās just.
Ar laiku kļūsti kails, atraujot, kas piekļauts —
Bailes, šaubas, cerības, kas gadiem vilktas līdz.
No jauna sapņot vienmēr būs mums atļauts
Un nemeklējot atradīsies kāds, kurš atbalstīs.
/O. Cvetkova/
Tieši tā .
AtbildētDzēst