Saruna klusumā

Tā bija pēdējā tikšanās
Un arī saruna.
Tāds saguris skatiens –

Jau astotā vasara.

Kāda patiesa laime,
Runāt klusumā.
Tikai tādēļ, ka nepaspēts
Būt tuvumā.

Šie ir pēdējie vārdi
Pēc sarunas klusumā.
Ir beigušās tikšanās
Astoņu gadu garumā.

/O. Cvetkova/