* * * * *

Es pieveru lēni plakstus

Un domās eju Tev klāt.

Turi mani sev blakus,

Varbūt pat neatstāj.

Tu noglāsti manu pieri

Un piekļauj lūpas tai.

Atļauj man brīdi tā pabūt

Neviena netraucētai.

/O. Cvetkova/