Pārplīst vēl viens balons
Un visa žults pa malām.
Tieši tas ir tas brīdis,
Kad nedomājam, ko sakām.
Pievērtie plaksti atvērti tiek
Un mēle vaļā raisās.
Vai arī tev šīs jūtas šķiet
Līdz galam neizprastas?
Solījumi veikli pastumjas malā,
Acis sāk aizrasot lēni.
Mēs katrs mēdzam nodabā savā
Viens otram kļūt paralēli.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru