* * * * *

Kad domās izstaigāts it visur
Un it kā izprātots kā būs,

Tad rodas vēlme pabūt tur,

Kur sapņi rītos nesagrūst.

Kur visu to, ko kāro sirds

Ar vēlmi pirkstu gali sniedz.

Kad viss jau atlaists ir un šķirts –

Laiks kļūst ūdens, bet Tu zieds.

/O. Cvetkova/