Sitoties pret palodzi,
Un arī mēs viens otram
Negribot daram sāpīgi.
Negribot apstākļi mainās,
Pašiem vietas sāk trūkt
Un viss, kas gadiem turēts,
Pār otra galvu brūk.
Krīt lēni lietus lāses
Tāpat kā mūsu vārdi
Un mani pārņem bailes –
Vai izeja ir darīt citiem pāri?
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru