* * * * *

Mīlestība pret mums

Māca mīlestību pret citiem.

Tas nav nekāds noslēpums,

Ka tikai vienam no otra mācoties

Rodams dvēseles piepildījums.

/O. Cvetkova/

tas sāp

Es meklēju atbildes zvaigznēs,
Kad zemes klēpis mokpilni manī verās.
Visas bailes sažņaudzot dūrēs,

Lai tālāk par tām neizplatās.

Pēdīgi ļaujot debesīm raudāt

To sāpi, kura pati nespēs tā slāpt.

Kad sprādziens nav tikai klusi čuksti

Es zinu, ka dzīves lūst un tas sāp.

/O. Cvetkova/

aizmirsīšu drīz

Šķita, ka mans prāts no Tevis ir tīrs,

Ka viss, kam jādzīst, veiksmīgi dzīst.

Un tomēr kaut kas vēl zemapziņā klīst,

Bet apsolu, es Tevi aizmirsīšu drīz.

Šonakt lai glāzi piepilda vīns,

Lai viss kas sāp, tajā kā nebijis šķīst.

Šķita, ka mans prāts no Tevis ir tīrs,

Bet apsolu, es Tevi aizmirsīšu drīz.

/O. Cvetkova/

* * * * *

Viņš Tev nerakstīs pirmais,
Vīrieši taču reti Tev raksta.
Kādēļ no viņa Tu gaidi ko citu,
Kaut ko neparastu?

Pāris viltīgi signāli,

Bet nekas nav tik vienkārši.

Tu pati apzinies, cik muļķīgi

Ir cerēt par to, ko jau zināji.

/O. Cvetkova/

jauna galaktika

Tev nevajag nevienu,

Tu arī viena visu vari.

Likt mirdzēt zvaigznēm

Laužoties tām cauri.

Tu esi viss, ko Tev vajag

Un mērķis uz kuru iet.

Jauna visuma galaktika,

Kurai tuvāk jāpieiet.

Tu esi stiprākais kodols

Ar kuru šis ceļš ir jāsāk.

Ņem sevi aiz rokas, lai

Tavs zvaigznājs mirdz spožāk.

/O. Cvetkova/

drēgnums

Drēgnums manai dvēselei

Starp tumšajām ielām piezogas.

Ak, kā es nemīlu lietainu Rīgu

Un visas tās pelēcīgās domas.

Lietus siena, tā aizmiglo skatu –

Neko negribas just, kur vēl redzēt.

Cilvēki steigā meklē mājupceļu,

Kur sevi no lietavām paslēpt.

Ak, kā es nemīlu lietainu Rīgu

Un visu, ko drēgnums mums nes.

Es gribu vasaru, sauli un matos vēju

– lūk, kur domās jau esmu es.

/O. Cvetkova/

tikai brīvdienās

Es Tevi ierakstīju savā plānotājā

Lieliem burtiem - tikai brīvdienās,

Bet ikreiz būdama noskumusi

Tajā veicu kārtējās izmaiņas.

Patiešām nezinu, kā Tev tas izdevās

Un  kā es turējos Tev pretī.

Tu biji kā lamatas manā ceļā,

Kurām es nežēlojot ikreiz atdevu sevi.

Es Tevi ierakstīju savā plānotājā

Lieliem burtiem – tikai brīvdienās.

Visas pārējās lapas es izplēšu,

Lai nerastos vēlme veikt izmaiņas.

/O. Cvetkova/

atlaid un piedod

Atkal skaļi vārdi
Manā adresē lido,

Bet kur Tu biji pirms tam,

Kad gribēju sevi Tev ziedot?

Atkal skaļi vārdi

Manā adresē lido,
Bet pietika jau pirms tam,

Tādēļ atlaid un piedod.

/O. Cvetkova/

pa mazumiņam

​

Nevajag visu uzreiz,
Labāk pa mazumiņam.
Sākumā varam būt draugi,
Par nākotni neko nezinam.

Mācīties uzticēties –
Tuvāk iet soli pa solim.
Piekļauties, saskatīties
Un izkāpt no varda draugi.

/O. Cvetkova/

* * * * *

​

Teicu Tev piezvanīt
Un sirds pamira gaidās.
Tik ilgs laiks pagājis,
Bet sajūtas, tās neizmainās.

Uzausuši jau simtiem rīti,
No naktīm bēgts kā varēts.
Kādēļ Tu atkal atnāci?
..es jūtos pazaudējusies, nolādēts..

/O. Cvetkova/

* * * * *

 

 

​Es bridu tos sniegus

Nezinādama, ka viss tā.

Ka abi ejam vienus ceļus,

Tik katrs savā nodabā.

Ka reizē vērojam sauli

Prom dzenot lietus mākoņus,

Cik patiesībā esam tuvi,

Lai, kur arī atrastos.

 

/O. Cvetkova/

 

Tev piestāv

Tev piestāv mīlestība,

Tev piestāv bezrūpīgi rīti

Un krūtīs augošais siltums,

Kad kādu patiesi gaidi.

Tev piestāv meklēt un atrast,

Ilgoties reizi pa reizei.

Tev piestāv mīlestība,

Jo Tu pats mīlestība esi.

/O. Cvetkova/

tikai viņa

Viņa ieskatījās sev acīs –
Atskārmes krūtīs trīc.
Tā taču ir viņa, kura dzīvo,
Tā ir viņa, kura sapņo un tic.

Neviens cits viņu tā nepazīst,

To šī vientulība spēja parādīt.

Viņa ieskatījās sev acīs –

Ir jāiet, lai spētu ko izmainīt.

/O. Cvetkova/

* * * * *

viņa mīl klusējot,

kamēr es to darīju skaļi 

un tas ir iemesls kādēļ

vērojot viņu Tu domā par mani 

/O. Cvetkova/

tas arī viss

​Es Tevi nesatiku tāpat –
Mums vienam otru vajadzēja.
Man Tavu plecu, kur rūpes krāt,
Bet Tev manu pieskārienu.

Tu esi kļuvis daudz maigāks.
Šķiet, pat skatiens pavisam cits,
Bet man viss rādās citāds
Un šķiet, ka tas ir arī viss.

/O. Cvetkova/

uz vienu dienu

Uz vienu dienu es būšu Tava,
Uz vienu dienu Tu būsi mans
Bez apmāna un robežlīknēm

Virs galvām zīmēsies izspūris mākoņvāls.

Vārdi pasacīti pacelsies gaisā,

Viegls kļūs viss kā vēl nekad.

Pasaule uz vienu dienu kļūs mums kaisla,

Bet tās nepietiks ne Tev, ne man.

/O. Cvetkova/