Starp tumšajām ielām piezogas.
Ak, kā es nemīlu lietainu Rīgu
Un visas tās pelēcīgās domas.
Lietus siena, tā aizmiglo skatu –
Neko negribas just, kur vēl redzēt.
Cilvēki steigā meklē mājupceļu,
Kur sevi no lietavām paslēpt.
Ak, kā es nemīlu lietainu Rīgu
Un visu, ko drēgnums mums nes.
Es gribu vasaru, sauli un matos vēju
– lūk, kur domās jau esmu es.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru