Viņa ieskatījās sev acīs –
Atskārmes krūtīs trīc.
Tā taču ir viņa, kura dzīvo,
Tā ir viņa, kura sapņo un tic.
Atskārmes krūtīs trīc.
Tā taču ir viņa, kura dzīvo,
Tā ir viņa, kura sapņo un tic.
Neviens cits viņu tā nepazīst,
To šī vientulība spēja parādīt.
Viņa ieskatījās sev acīs –
Ir jāiet, lai spētu ko izmainīt.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru