* * * * *

Nesaprotu, kur paliki Tu, august?
Cik veikli Tava tveice
Pār muguru man dziest.
Un kā Tu manījies man atnest
Visu un neko uzreiz?

/O. Cvetkova/

atpakaļ draudzībā

​

es Tevi raustīju, knaibīju
un steigā vilku aiz rokas,
pār to neredzamo līniju
aiz kuras draudzība rodas.

bet cik tālu var aiziet,
kad aukliņa gumijām vīta?
es negribu, lai Tu paliec
tādēļ, ka esmu izmisuma dzīta.

/O. Cvetkova/

viens otra aizmirsti

​mēs abi, viens otra aizmirsti,
no jauna kaili dejosim rītam.
vairs necilājot pagātni,
starp iedomu robežām vilktām.

viss izkliegtais karāsies gaisā
caur debesīm vēstot “par vēlu”.
bet mums jau to vajadzētu zināt,
un pārstāt meklēt atpakaļ ceļu.

/O. Cvetkova/

šaubu dēmoni

​Uzticība ierūsējusi uz citiem,
Sirds baidās kādu pielaist klāt.
Starp šaubu un realitātes brīžiem,
Kurus reizēm labāk nezināt.

Piesardzība glūn no visiem stūriem,
Saspringts kļūst, kā ķermenis tā prāts.
Kā cīnīties ar šaubu dēmoniem,
Ja dzīvē tādi nemaz nepastāv?

/O. Cvetkova/