atpakaļ draudzībā

​

es Tevi raustīju, knaibīju
un steigā vilku aiz rokas,
pār to neredzamo līniju
aiz kuras draudzība rodas.

bet cik tālu var aiziet,
kad aukliņa gumijām vīta?
es negribu, lai Tu paliec
tādēļ, ka esmu izmisuma dzīta.

/O. Cvetkova/