viens otra aizmirsti

​mēs abi, viens otra aizmirsti,
no jauna kaili dejosim rītam.
vairs necilājot pagātni,
starp iedomu robežām vilktām.

viss izkliegtais karāsies gaisā
caur debesīm vēstot “par vēlu”.
bet mums jau to vajadzētu zināt,
un pārstāt meklēt atpakaļ ceļu.

/O. Cvetkova/