sagaidi

​

Tu sagaidi, kad snigs,
Stāvot uz ielas, kad guļ it viss.
Es būšu tā pirmā sniega pārsla,
Kas nemanot uz lūpām Tev mirs.

Tu tikai sagaidi, sagaidi, kad snigs
Uz ielas neviena cita nepamanīts.
Es kļaušos Tev klāt, pat ja tas nozīmēs dzist,
Paļaudamās, ka tas ir likteņa pirksts.

/O. Cvetkova/